Bērnu slimnīcas fonds informē par to, kā palīdzēt slimu un arī bojāgājušu bērniņu vecākiem

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šonedēļ viesojās Bērnu slimnīcas fonda pārstāvji, lai informētu mediķus un arī plašsaziņas līdzekļus par jaunumiem, kas skar arī Jēkabpils vecākus. Daudzi bērni dažādu slimību dēļ nonāk Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā, un vecākiem tajā brīdī liels atbalsts ir Vecāku māja, kas ļauj viņiem diendienā palikt tuvumā savām atvasēm un saņemt arī psiholoģisko atbalstu. Lai palīdzētu vecākiem neapjukt krīzes situācijās, Bērnu slimnīcas fonds ir izveidojis divus informatīvus bukletus. Viens no tiem ir par Vecāku māju un tās piedāvātajām iespējām. Bērnu slimnīcas fonda administratore, projekta vadītāja Baiba Sprice stāsta: „Tajā brīdī, kad bērnu aizved ar ātro palīdzību uz reanimāciju, vecākiem pasaka adresi, bet vairāk arī neko viņi nezina. Buklets veidots, lai vecākiem būtu kaut kas rakstisks, jo vairumā gadījumu mammas ir pēc ķeizargriezieniem un dažādām manipulācijām, viņas ir apjukušas un krīzes situācijā, viņas nespēj domāt, nespēj neko atcerēties. Tāpēc izveidojām bukletu, lai viņām būtu rakstisks materiāls par to, kas notiks ar bērnu slimnīcā, kas notiks ar viņu pašu, vai viņa varēs paēst, vai varēs kaut kur gatavot, kur viņa nakšņos, kas jāņem līdzi uz slimnīcu. Cilvēki aizmirst pat dokumentus mājās. Bukletā ir arī informācija par sociālo palīdzību, kā arī par to, cik ilgi var palikt Vecāku mājā, vai ir jāmaksā, vai nav. Bukletā ir sīka informācija par to.” Savukārt otrs buklets domāts tiem vecākiem, kuri bērniņu zaudējuši. Tajā atrodama informācija, kas jādara brīdī, kad zaudēts bērns, un kā saņemt palīdzību. Baiba Sprice skaidro: „Tajā bukletā ir arī informācija par to, kā runāt ar cilvēku krīzes situācijā, ka nedarbojas teikumi: „Tu esi jauna”, „Tev vēl būs bērni” un tamlīdzīgi. Bukletā ir par to, kā runāt ar pārējiem ģimenes brāļiem un māsām dažādos vecuma posmos. Tur ir sīki, smalki aprakstīta šāda informācija, jo bukletu gatavojis psihologs, kapelāns, sociālais darbinieks un Vecāku mājas vadītāja. Tas ir speciālistu darbs pusgada garumā, un teksti ir rūpīgi pārdomāti.” Abi bukleti atradīsies visos perinatālās aprūpes centros, arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Kopā ar Bērnu slimnīcas fondu Jēkabpilī viesojās arī vecāku iniciatīvas „Zvaigžņu bērni” pārstāve Žanete Drone. Viņa informēja, ka iniciatīva radīta, lai palīdzētu ģimenēm, kuras zaudējušas bērniņu. Viena no aktivitātēm ir cenšanās panākt izmaiņas likumdošanā, lai vecāki varētu atvadīties no sava viņsaulē aizgājušā bērna, neatkarīgi no tā, kurā grūtniecības mēnesī bērns ir gājis bojā. Žanete Drone stāsta: „Vecāki, kuru bērniņi iet bojā pēc sestā grūtniecības mēneša, ja viņi vēlas, var no saviem bērniņiem atvadīties, viņi var viņu apglabāt, ja vēlas, arī personas kods ir pieejams. Savukārt, ja bērniņš ir gājis bojā grūtniecības laikā kaut vai dienu pirms tam, tad vecākiem nav šādas iespējas. Faktiski šie augļi, kā medicīna to traktē, tiek arī kā medicīnas atkritumi likvidēti. Psihologi, terapeiti, arī vecāki – visi to apliecinās, ka šis atvadīšanās moments ir bijis ļoti, ļoti vajadzīgs, lai viņi varētu virzīties tālāk.” Atvadīties un turpināt dzīvot tālāk palīdz arī bojā gājušā bērniņa apglabāšana. Garīgās aprūpes dienests iecerējis daudzviet Latvijā izveidot Dvēseļu dārzus – vietas, kur glabāt grūtniecības laikā vai neilgi pēc dzemdībām bojā gājušos mazuļus. Viens šāds Dvēseļu dārzs jau ir izveidots Rīgā. Latvijā ik gadu no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ pārtrūkst aptuveni 3000 grūtniecību. Ikvienai ģimenei, neatkarīgi no tā, kurā brīdī bērniņš zaudēts, tas ir tumšākais dzīves brīdis, tādēļ Bērnu slimnīcas fonds un iniciatīva „Zvaigžņu bērni” domā par to, kā palīdzēt ģimenēm tikt pāri šādiem brīžiem. Palīdzību var meklēt arī speciāli šim nolūkam veidotā mājas lapā: www.dveseludarzs.lv. Sandra Paegļkalne