Jēkabpilī regulāri tiek demolēti pilsētas infrastruktūras objekti, piemēram, pavisam nesen tika salauzti Vecpilsētas laukumā uzstādītie kājminamie pedāļi. Pašvaldība tos operatīvi salaboja, tomēr ir ļoti daudz objektu, kas pēc demolēšanas mēnešiem ilgi netiek remontēti. Kļavu ielā esošajai autobusu pieturvietai stikli tika izsisti pērn novembrī, bet vēl joprojām objekts stāv nesalabots, turklāt izsisto stiklu lauskas tā arī nav savāktas, bet mētājas turpat netālu.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis skaidro, ka pašvaldība cenšas visu atjaunot, cik ātri vien iespējams, bet ne vienmēr vajadzīgajā brīdī ir pieejami līdzekļi. Viņš uzskata, ka visefektīvākais veids, kā ierobežot demolēšanu, ir sodīt likumpārkāpējus, bet, lai to izdarītu, nepieciešams daudz vairāk videonovērošanas kameru: „Mēs ņemsim vērā citu pašvaldību pieredzi, ka blakus grozāmajai kamerai, kas veic perimetra novērošanu, ir fiksētā kamera, kas nav grozāma, kas ir vērsta pret kādu konkrētu objektu un filmē visu laiku. Tāds risinājums ir dārgāks, bet efektīvāks, jo tad videonovērošana konkrētajā vietā notiek nepārtraukti.”
Bieži vien demolētājus atklāt neizdodas pat tad, ja konkrētajā vietā ir kamera, jo tad, ja pārkāpuma brīdī ir tumšs, kamera nespēj dod pietiekami skaidru attēlu. Guntars Gogulis atzīst, ka nākotnē nepieciešams iegādāties labākas kvalitātes tehniku. Tomēr videonovērošana un sodīšana vien neatrisinās situāciju. Tikpat svarīgs ir arī audzināšanas jautājums, jo lielākoties demolētāji ir pusaudži. Jāpiebilst, ka Jēkabpilī no vandāļu izdarībām cietusi ne tikai pilsētas publiskā infrastruktūra, bet arī privātīpašumi. Sevišķi bieži to izjūt tie iedzīvotāji, kuru mājas atrodas tuvu naktsklubiem.
Guntars Gogulis saka: „Pirms kāds taisās kaut ko demolēt, gribētu aicināt viņu iedomāties, ka tas ir viņa dzīvoklis. Vai tiešām viņš arī savā dzīvoklī vai mājā lauž galdus, krēslus, aprīkojumu? Ja viņš salīdzinās pilsētas infrastruktūru ar savu dzīvokli vai māju, tad varbūt viņam tā doma pāries.”
Pašvaldības izpilddirektors uzsver, ka videonovērošanas kameru skaita palielināšana varētu daļēji atrisināt situāciju, bet vienlaikus tā var radīt jaunu problēmu – kā nepārkāpt privātās dzīves neaizskaramības likumu, jo videokameras fiksē nevis tikai likumpārkāpējus, bet ikvienu iedzīvotāju.
Sandra Paegļkalne