Leģionāri atminas pagātni un izvērtē tagadni

Klusi, mierīgi un bez starpgadījumiem aizvadīts Krustpils novada pašvaldības organizētais leģionāru atceres pasākums. Pēc ziedu nolikšanas pie pieminekļa „Kritušiem par Tēviju" leģionāri un citi pasākuma dalībnieki pulcējās Krustpils pilī, kur atklāta izstāde „Latviešu Leģionam -- 70". Tajā apkopoti Jēkabpils Vēstures muzeja un iedzīvotāju privāto kolekciju materiāli, kas veido priekšstatu par latviešu karavīra gaitām. Pasākuma dalībnieki ar interesi apskatīja izstādi un klausījās latviešu tautas dziesmu Baibas Berķes izpildījumā. Leģionāri, aplūkojot izstādes eksponātus un gremdējoties pagātnes atmiņās, izvērtēja arī tagadnes Latviju, par kuras brīvību viņi cīnījās Otrā pasaules kara laikā. Jānis Gruziņš, kurš Leģionā iestājās brīvprātīgi, cerēdams atgūt brīvu Latviju, ar pašreizējo valsts situāciju nav apmierināts: „Mums izput. Visas rūpnīcas izput, fabrikas izput. Nekas vairs nepaliek. Nezinu. Mēs par šitādu Latviju necīnījāmies." Arī leģionārs Antons Nautrāns pauž līdzīgu nostāju: „Tā, kā Latvija ir izpostīta 1.valdībā, tā viņa nebija izpostīta ne 1., ne 2.pasaules karā. Visa rūpniecība, visa lauksaimniecība... Nezinu. Varbūt tie upuri bija par velti." Lai gan valstī notiekošais leģionārus neapmierina, atceres dienas, viņuprāt, ir vajadzīgas -- ne tikai lai sanāktu kopā un atcerētos pagātni, bet arī lai veicinātu sabiedrības izpratni par toreizējiem notikumiem. Vidusskolēns Aivis Girgždis no Aknīstes atzīst, ka lielākajai daļai jauniešu Latvijas vēsturi ir grūti izprast un daudzi par 16.marta nozīmi neko nezina: „Tas atkarīgs arī no tā, kāda skolā ir audzināšana, kāda ir morāle -- par latvisku Latviju vai par multikulturālismu, kur viss tiek ierauts vienā -- gan krievu dziesmas, gan viss pārējais. Daudzi jaunieši ir aizmirsuši. Viņiem pajautāju, kas šodien par datumu un kas Latvijai tā ir par dienu -- 16.marts -- neviens nezina." Tomēr ir jaunieši, kurus Latvijas vēsture interesē. Sevišķi laba izpratne veidojas tiem jauniešiem, kuru radinieki ir saistīti ar konkrētiem vēstures notikumiem. Aivis Girgždis stāsta: „Personīgi man un manai ģimenei, it īpaši no vecmammas puses, šī diena ir ļoti svarīga, jo vecmammas brālis arī bija leģionārs. Viņš ir kritis kaut kur Krievijā." Pēc izstādes aplūkošanas dalībnieki devās uz Sūnu pamatskolu, kur jau tradicionāli notiek leģionāru atceres pasākums. Tajā godināja visus klātesošos leģionārus, kas šogad bija 11, bet īpašs atceres brīdis tika veltīts aizsaulē aizgājušajiem leģionāriem, kurus vērot tagad var tikai fotogrāfijās. Īpašu gaisotni radīja leģionāru dziesmas, kas palīdzēja kaut nedaudz izprast latviešu karavīru un viņu tuvinieku izjūtas. Sandra Paegļkalne