Meteņi 2012 Ādažu Brīvās Valdorfa skolas bērnu dārzā.

METEŅI. Latviešu gadskārtā Meteņus svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām; Gregorija kalendārā tie ir 6. februārī. Meteņiem un sekojošai Pelnu dienai ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā: Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā -- Pelnu dienā -- sākas pavasaris un jauns gads. METENIS. Metenis kā gaismas personificējums ar savām raksturīgām īpašībām un darbībām iekļaujas gadskārtas teiksmu tēlu -- Dievadēlu pulkā. Latviešu iztēlē, svinot viņa gadskārtējo atnākšanu, Metenis parādās arī kā Meteņdienas cilvēkojums, kas darbojas ļaužu vidū lauku setā. Līdzīgi citiem Dievadēliem arī Metenim ir ğimene ar dēliem un meitām, bet dainu ziņas par tiem skopas -- to tēli nav tālāk izveidoti. Cilvēkotā Meteņa izskats dainās nav aprakstīts. Vīžu gatavošana apavam it kā domāta velte Metenim, bet arī netieši apraksta laika apstākļus, kad ļaudīm pašiem vēl aukstuma dēļ jāauj kājas. Meteņam vīzes pinu, Meteņam auklas viju; Lai Lieldiena vazājās basajām kājiņām. 32217. Toties dainās diezgan daudz aprakstīta Meteņa darbība un piederumi. Redzams, ka Meteņa raksturīgākā darbība ir vizināšanās ar kamanām, kas nodrošina gaŗu linu augšanu un veicina auglību druvās. Vizu, vizu, Metenīti, no kalniņa lejiņā; Lai aug mani gaŗi lini zeltotām podziņām. Jurj. II 34. Meteņa piederumos redzamāko vietu ieņem cūkas galva un ausis, cūkas kājas un miežu plācenis, ko Metenis atnes līdzi, nākdams Dievadēliem raksturīgā veidā pār kalnu. Metens nāca pār kalniņu, cūkas auss padusē, Kas godīga saiminiece, kūra guni namiņā. F 749,118. Dainās cūkas gaļa minēta arī Mārtiņos un Ziemassvētkos. Tā ir visu ziemas svinību mielastu sastāvdaļa, ko atnākdami līdzi atnes gan Ziemassvētki, gan Metenis. Cūkas iesaistīšana svinību rituāla daļā vedina uz domām, ka šeit meklējama kāda sevišķa simboliska nozīme. To apliecina daži vēstījumi indiešu reliğijā: tur Saule cīnas ar kuili, kas ir tumsas simbols, un cīņā to uzvar. Latviešu dainās vai folklorā nav ziņu par kāda teiksmu tēla cīņu ar cūku, bet viena daina gan tēlo cūkas bojā eju cita zīmīga iemesla dēļ -- tur iejaukta kustība pār kalnu, kas simbolizē gaismas gājumu debesīs. Vēl ievērojams, ka tai pašā dainā Meteņa darbībai ir iznīcinātājs raksturs. Metens ēda smecerīti, aiz ausīm turēdams; Cūka kaklu nolauzusi, no kalniņa laizdamās. F 821,477. METEŅU GAIDĪŠANA. Meteņiem paredzēta viena diena, bet izdarības sākas jau pussvētē; notiek gatavošanās Meteņiem un Meteņu gaidīšana, arī braukšana tālos ciemos un vizināšanās ar ragaviņām; vakarā ir Meteņu mielasts un budēļos iešana. Nākamā diena -- svētdiena ir īstā Meteņu diena, kad turpinās mielošanās, dziedāšana, ciemošanās un vizināšanās. Diena beidzas ar Meteņa izvadīšanu. Meteņu dienai ir jautrs raksturs. Meteni visi gaida ar prieku, jo ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris. Izbeidzas gaŗo, tumšo ziemas vakaru nodarbības, cilvēku domas pārslēdzas uz pavasaŗa darbiem. Dienas kļuvušas gaišākas un saulainākas. Jo sevišķi priecīgi par Meteņa atnākšanu ir bērni, un tas izpaužas viņu nodarbībās, vizinoties ar ragaviņām. Meteni gaida arī pieaugušie, domādami par nākamiem pavasaŗa un vasaras darbiem. vairāk: http://www.dievturi.org/Meteni_000.htm Mağers Grīns un Māra Grīna, Latviešu gads, gadskārta un godi, ALA 1983; 1987. USA. Everest, Rīga, 1992.